Pārtikas produktiem ir tendence palikt dārgākiem, tāpēc paliek arvien grūtāk izvēlēties starp dārgo bioloģisko pārtiku un parasto. Turklāt, nav skaidri zināms, vai tas ir patiešām izdevīgi, iegādāties šo pārtiku, jo, iespējams, kvalitāte ne ar ko neatšķiras. Bioloģiskā pārtika nozīmē to, ka tās ražošanā un audzēšanā tiek izmantotas daudz mazāk ķīmiskās vielas, tādējādi nepiesārņojot savu organismu un arī apkārtējo vidi. Ražošanas laikā netiek pielietoti sintētiskie pesticīdi un ķīmiskais mēslojums, kas, pretēji, tiek izmantots parastai produkcijai. Lai būtu vieglāk saprast, kādu pārtiku izdevīgi ir pirkt bioloģisku un kuru tikpat droši pirkt no parastajiem plauktiem – izlasi tālāk.

Pastāv uzskats, ka importēta pārtika vienmēr satur kādas ķimikālijas, kuras ir kaitīgas cilvēka veselībai. Tie produkti, kuros ir vismazāk pesticīdu atliekas ir: papaijas, brokoļi, kāposti, banāni, kivi, saldētie zirņi, sparģeļi, mango, ananāsi, saldēta kukurūza, avokado un sīpoli.

Iegādājoties bioloģisku pārtiku, jāpievērš uzmanība etiķetei, kas nosaka, ka:

  • “100% bioloģisks” – nesatur pilnīgi nekādas sintētiskās sastāvdaļas
  • “bioloģisks” – satur vismaz 95% bioloģiskas sastāvdaļas
  • “izgatavots no organiskām sastāvdaļām” – produkts satur vismaz 70% bioloģiskas sastāvdaļas
  • gaļa, olas, mājputnu un piena marķējums skaitās “bioloģisks” *vairāk info iekš alfalainaa*, jābūt no dzīvniekiem, kuri nekad nav saņēmuši antibiotikas vai augšanas hormonus. Taču jāatzīst, ka ir gandrīz neiespējami iegūt organisku gaļu.

Cik daudz maksā bioloģiskā pārtika? Varētu sagaidīt, ka tā ir vismaz 50 un līdz pat 100% uzcenota prece. Tas ir tāpēc, ka audzēt šādus produktus ir darbietilpīgāk, bez pesticīdu izmantošanas, turklāt, paredzot, ka visa raža ne vienmēr būs labvēlīga.

Pārtika, kuru ir vērts iegādāties bioloģisko:

Spināti un salāti – lielākā daļa cilvēku iegādājas šos pārtikas produktus pavasarī, kad tie ir svaigi audzēti un cena ir salīdzinoši lēta. Taču arī ne-sezonas laikā šos produktus ir vērts iegādāties pa paaugstinātu cenu nevis no parastās produkcijas plauktiem, jo tie tiek audzēti siltumnīcās un bez ķimikālijām.

Paprika – paprika ir viens no “netīrākajiem” produktiem, kuru audzēšanā tiek izmantots augsts pesticīdu daudzums. Šo produktu daudz veselīgāk būtu iegādāties no bioloģiskās pārtikas stendiem. Vides aizsardzības grupa ir izdalījusi tādus produktus, kuri satur ļoti augstu pesticīdu devu, nosaucot tos pat “netīro duci”. Paprika ir viena no tām, papildus vēl tiek pieskaitīti persiki, āboli, selerija, nektarīni, zemes, ķirši, bumbieri, importētas vīnogas, spināti, salāti un kartupeļi.

Zemenes – kukaiņi ļoti mīl saldas ogas, tāpēc nav brīnums, ka zemes ir vienas no kukaiņu apsēstākajām ogām. Testi uzrāda, ka zemenēs, kuras nav bioloģiskas, uzrādās vismaz 38 dažādas kaitēkļu iznīcinošas vielas.

Āboli – pārbaudot lielveikala stendus, kur tiek pārdotas dažādas šķirnes ābolu, tika atklāts, ka 92% uzrādījās pesticīdu klātbūtne, turklāt 72% no tiem bija vairāk nekā viens pesticīdu veids.

Zemesriekstu sviests – ķimikālijas mēdz koncentrēties eļļās un taukos. Tas ir viens no lielākajiem iemesliem, kāpēc šo sviestu vajadzētu iegādāties bioloģisko, pretējā gadījumā ķermenis var saņemt līdz pat 28 dažādus pesticīdu veidus.

Pārtika, kuru var iegādāties arī no parastās produkcijas plauktiem:

Piens – visi atlikumi no lopbarības nonāk pienā. Un pretēji plaši izplatītajam uzskatam, piena produkti, bioloģiskie vai ne-bioloģiskie, ir bez antibiotikām. Tas attiecas arī uz jogurtu, pat tur, kur iekšā ir kādi augļi vai ogas. Nav īpaši būtiski, vai iegādāties bioloģisko vai parasto.

Olīvu eļļa – olīvu eļļas ražošanā tiek izmantotas daudz mazāk sintētiskās ķimikālijas kā citām tradicionālām eļļām. Tāpēc arī gadījumā, kad tu pirksi ne-organisko olīvu eļļu, tā sanāks tīrāka kā pārējās kultūras.

Paldies par raksta ideju maniem draugiem no Somijas(Finland)